From trānseō (“to pass over”) + -īvus.
trānsitīvus (feminine trānsitīva, neuter trānsitīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | trānsitīvus | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva | |
genitive | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīvī | trānsitīvōrum | trānsitīvārum | trānsitīvōrum | |
dative | trānsitīvō | trānsitīvae | trānsitīvō | trānsitīvīs | |||
accusative | trānsitīvum | trānsitīvam | trānsitīvum | trānsitīvōs | trānsitīvās | trānsitīva | |
ablative | trānsitīvō | trānsitīvā | trānsitīvō | trānsitīvīs | |||
vocative | trānsitīve | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva |