From tribūtor (“giver, imparter”) + -ius.
tribūtōrius (feminine tribūtōria, neuter tribūtōrium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | tribūtōrius | tribūtōria | tribūtōrium | tribūtōriī | tribūtōriae | tribūtōria | |
genitive | tribūtōriī | tribūtōriae | tribūtōriī | tribūtōriōrum | tribūtōriārum | tribūtōriōrum | |
dative | tribūtōriō | tribūtōriae | tribūtōriō | tribūtōriīs | |||
accusative | tribūtōrium | tribūtōriam | tribūtōrium | tribūtōriōs | tribūtōriās | tribūtōria | |
ablative | tribūtōriō | tribūtōriā | tribūtōriō | tribūtōriīs | |||
vocative | tribūtōrie | tribūtōria | tribūtōrium | tribūtōriī | tribūtōriae | tribūtōria |