tridentātus (feminine tridentāta, neuter tridentātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | tridentātus | tridentāta | tridentātum | tridentātī | tridentātae | tridentāta | |
genitive | tridentātī | tridentātae | tridentātī | tridentātōrum | tridentātārum | tridentātōrum | |
dative | tridentātō | tridentātae | tridentātō | tridentātīs | |||
accusative | tridentātum | tridentātam | tridentātum | tridentātōs | tridentātās | tridentāta | |
ablative | tridentātō | tridentātā | tridentātō | tridentātīs | |||
vocative | tridentāte | tridentāta | tridentātum | tridentātī | tridentātae | tridentāta |