tripūnctātus (feminine tripūnctāta, neuter tripūnctātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | tripūnctātus | tripūnctāta | tripūnctātum | tripūnctātī | tripūnctātae | tripūnctāta | |
genitive | tripūnctātī | tripūnctātae | tripūnctātī | tripūnctātōrum | tripūnctātārum | tripūnctātōrum | |
dative | tripūnctātō | tripūnctātae | tripūnctātō | tripūnctātīs | |||
accusative | tripūnctātum | tripūnctātam | tripūnctātum | tripūnctātōs | tripūnctātās | tripūnctāta | |
ablative | tripūnctātō | tripūnctātā | tripūnctātō | tripūnctātīs | |||
vocative | tripūnctāte | tripūnctāta | tripūnctātum | tripūnctātī | tripūnctātae | tripūnctāta |