Present participle of trītūrō.
trītūrāns (genitive trītūrantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | trītūrāns | trītūrantēs | trītūrantia | ||
genitive | trītūrantis | trītūrantium | |||
dative | trītūrantī | trītūrantibus | |||
accusative | trītūrantem | trītūrāns | trītūrantēs trītūrantīs |
trītūrantia | |
ablative | trītūrante trītūrantī1 |
trītūrantibus | |||
vocative | trītūrāns | trītūrantēs | trītūrantia |
1When used purely as an adjective.