trivittātus (feminine trivittāta, neuter trivittātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | trivittātus | trivittāta | trivittātum | trivittātī | trivittātae | trivittāta | |
genitive | trivittātī | trivittātae | trivittātī | trivittātōrum | trivittātārum | trivittātōrum | |
dative | trivittātō | trivittātae | trivittātō | trivittātīs | |||
accusative | trivittātum | trivittātam | trivittātum | trivittātōs | trivittātās | trivittāta | |
ablative | trivittātō | trivittātā | trivittātō | trivittātīs | |||
vocative | trivittāte | trivittāta | trivittātum | trivittātī | trivittātae | trivittāta |