Perfect passive participle of trucīdō.
trucīdātus (feminine trucīdāta, neuter trucīdātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | trucīdātus | trucīdāta | trucīdātum | trucīdātī | trucīdātae | trucīdāta | |
genitive | trucīdātī | trucīdātae | trucīdātī | trucīdātōrum | trucīdātārum | trucīdātōrum | |
dative | trucīdātō | trucīdātae | trucīdātō | trucīdātīs | |||
accusative | trucīdātum | trucīdātam | trucīdātum | trucīdātōs | trucīdātās | trucīdāta | |
ablative | trucīdātō | trucīdātā | trucīdātō | trucīdātīs | |||
vocative | trucīdāte | trucīdāta | trucīdātum | trucīdātī | trucīdātae | trucīdāta |