From turbō (“tornado, whirlwind; spinning top”) (oblique stem turbin-) + -ātus.
turbinātus (feminine turbināta, neuter turbinātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | turbinātus | turbināta | turbinātum | turbinātī | turbinātae | turbināta | |
genitive | turbinātī | turbinātae | turbinātī | turbinātōrum | turbinātārum | turbinātōrum | |
dative | turbinātō | turbinātae | turbinātō | turbinātīs | |||
accusative | turbinātum | turbinātam | turbinātum | turbinātōs | turbinātās | turbināta | |
ablative | turbinātō | turbinātā | turbinātō | turbinātīs | |||
vocative | turbināte | turbināta | turbinātum | turbinātī | turbinātae | turbināta |