From uncīnus (“hook”) + -ātus.
uncīnātus (feminine uncīnāta, neuter uncīnātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | uncīnātus | uncīnāta | uncīnātum | uncīnātī | uncīnātae | uncīnāta | |
genitive | uncīnātī | uncīnātae | uncīnātī | uncīnātōrum | uncīnātārum | uncīnātōrum | |
dative | uncīnātō | uncīnātae | uncīnātō | uncīnātīs | |||
accusative | uncīnātum | uncīnātam | uncīnātum | uncīnātōs | uncīnātās | uncīnāta | |
ablative | uncīnātō | uncīnātā | uncīnātō | uncīnātīs | |||
vocative | uncīnāte | uncīnāta | uncīnātum | uncīnātī | uncīnātae | uncīnāta |