New Latin; from ūni- (“one”) + sēta (“hair, bristle”), changed to first and second declension.
ūnisētus (feminine ūnisēta, neuter ūnisētum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ūnisētus | ūnisēta | ūnisētum | ūnisētī | ūnisētae | ūnisēta | |
genitive | ūnisētī | ūnisētae | ūnisētī | ūnisētōrum | ūnisētārum | ūnisētōrum | |
dative | ūnisētō | ūnisētae | ūnisētō | ūnisētīs | |||
accusative | ūnisētum | ūnisētam | ūnisētum | ūnisētōs | ūnisētās | ūnisēta | |
ablative | ūnisētō | ūnisētā | ūnisētō | ūnisētīs | |||
vocative | ūnisēte | ūnisēta | ūnisētum | ūnisētī | ūnisētae | ūnisēta |