Perfect active participle of ūrīnor.
ūrīnātus (feminine ūrīnāta, neuter ūrīnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ūrīnātus | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta | |
genitive | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnātī | ūrīnātōrum | ūrīnātārum | ūrīnātōrum | |
dative | ūrīnātō | ūrīnātae | ūrīnātō | ūrīnātīs | |||
accusative | ūrīnātum | ūrīnātam | ūrīnātum | ūrīnātōs | ūrīnātās | ūrīnāta | |
ablative | ūrīnātō | ūrīnātā | ūrīnātō | ūrīnātīs | |||
vocative | ūrīnāte | ūrīnāta | ūrīnātum | ūrīnātī | ūrīnātae | ūrīnāta |