From uzvesties (“to behave, conduct oneself”, verb (stem uzved-)) + -ība (noun-forming suffix).
uzvedība f (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | uzvedība | uzvedības |
| accusative (akuzatīvs) | uzvedību | uzvedības |
| genitive (ģenitīvs) | uzvedības | uzvedību |
| dative (datīvs) | uzvedībai | uzvedībām |
| instrumental (instrumentālis) | uzvedību | uzvedībām |
| locative (lokatīvs) | uzvedībā | uzvedībās |
| vocative (vokatīvs) | uzvedība | uzvedības |