From vērts (“worth”) + -īgs. First mentioned in 18th-century dictionaries.[1]
vērtīgs (definite vērtīgais, comparative vērtīgāks, superlative visvērtīgākais, adverb vērtīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | vērtīgs | vērtīgi | vērtīga | vērtīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | vērtīga | vērtīgu | vērtīgas | vērtīgu | |||||
dative (datīvs) | vērtīgam | vērtīgiem | vērtīgai | vērtīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | vērtīgu | vērtīgus | vērtīgu | vērtīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | vērtīgu | vērtīgiem | vērtīgu | vērtīgām | |||||
locative (lokatīvs) | vērtīgā | vērtīgos | vērtīgā | vērtīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||