vasto

Hello, you have come here looking for the meaning of the word vasto. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word vasto, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say vasto in singular and plural. Everything you need to know about the word vasto you have here. The definition of the word vasto will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofvasto, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.
See also: Vasto

Finnish

Verb

vasto

  1. inflection of vastoa:
    1. present active indicative connegative
    2. second-person singular present imperative
    3. second-person singular present active imperative connegative

Anagrams

Galician

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas)

  1. vast, voluminous

Further reading

Italian

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈva.sto/
  • Rhymes: -asto
  • Hyphenation: và‧sto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vasti, feminine plural vaste, superlative vastissimo)

  1. vast
    Synonyms: ampio, esteso

Related terms

Anagrams

Latin

Etymology

From vāstus +‎ -ō.

Pronunciation

Verb

vāstō (present infinitive vāstāre, perfect active vāstāvī, supine vāstātum); first conjugation

  1. to devastate, ravage or lay waste
    Synonyms: ruīnō, dēvāstō, ēvāstō, aboleō, occīdō, perdō, exscindō, dēstruō, accīdō, tollō, dīruō, populor, impellō, sepeliō, interimō, perimō, trucīdō
    Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

Conjugation

   Conjugation of vāstō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vāstō vāstās vāstat vāstāmus vāstātis vāstant
imperfect vāstābam vāstābās vāstābat vāstābāmus vāstābātis vāstābant
future vāstābō vāstābis vāstābit vāstābimus vāstābitis vāstābunt
perfect vāstāvī vāstāvistī vāstāvit vāstāvimus vāstāvistis vāstāvērunt,
vāstāvēre
pluperfect vāstāveram vāstāverās vāstāverat vāstāverāmus vāstāverātis vāstāverant
future perfect vāstāverō vāstāveris vāstāverit vāstāverimus vāstāveritis vāstāverint
passive present vāstor vāstāris,
vāstāre 		vāstātur vāstāmur vāstāminī vāstantur
imperfect vāstābar vāstābāris,
vāstābāre 		vāstābātur vāstābāmur vāstābāminī vāstābantur
future vāstābor vāstāberis,
vāstābere 		vāstābitur vāstābimur vāstābiminī vāstābuntur
perfect vāstātus + present active indicative of sum
pluperfect vāstātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vāstātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vāstem vāstēs vāstet vāstēmus vāstētis vāstent
imperfect vāstārem vāstārēs vāstāret vāstārēmus vāstārētis vāstārent
perfect vāstāverim vāstāverīs vāstāverit vāstāverīmus vāstāverītis vāstāverint
pluperfect vāstāvissem vāstāvissēs vāstāvisset vāstāvissēmus vāstāvissētis vāstāvissent
passive present vāster vāstēris,
vāstēre 		vāstētur vāstēmur vāstēminī vāstentur
imperfect vāstārer vāstārēris,
vāstārēre 		vāstārētur vāstārēmur vāstārēminī vāstārentur
perfect vāstātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vāstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vāstā — — vāstāte —
future — vāstātō vāstātō — vāstātōte vāstantō
passive present — vāstāre — — vāstāminī —
future — vāstātor vāstātor — — vāstantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vāstāre vāstāvisse vāstātūrum esse vāstārī vāstātum esse vāstātum īrī
participles vāstāns — vāstātūrus — vāstātus vāstandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
vāstandī vāstandō vāstandum vāstandō vāstātum vāstātū

Derived terms

Descendants

Adjective

vāstō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of vāstus

References

  • “vasto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “vasto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • vasto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to ravage with fire and sword: omnia ferro ignique, ferro atque igni or ferro flammaque vastare
  1. ^ Douglas Harper (2001–2024) “waste”, in Online Etymology Dictionary.
  2. ^ Etymology and history of “gâter”, in Trésor de la langue française informatisé , 2012.

Portuguese

Etymology 1

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

 
 

  • Rhymes: (Brazil) -astu, (Portugal, Rio de Janeiro) -aʃtu
  • Hyphenation: vas‧to

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, comparable, comparative mais vasto, superlative o mais vasto or vastíssimo)

  1. vast (very large or wide)

Further reading

  • “vasto” in Dicionário Aberto based on Novo Diccionário da Língua Portuguesa de Cândido de Figueiredo, 1913

Etymology 2

Verb

vasto

  1. first-person singular present indicative of vastar

Spanish

Etymology

From Latin vastus (“empty, vast”).

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈbasto/
  • Audio (Colombia):(file)
  • Rhymes: -asto
  • Syllabification: vas‧to
  • Homophone: basto

Adjective

vasto (feminine vasta, masculine plural vastos, feminine plural vastas, superlative vastísimo)

  1. vast

Derived terms

Further reading

Wikious
Boobota
Sagapedia