From vecs (“old”) + tēvs (“father”).
vectēvs m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | vectēvs | vectēvi |
accusative (akuzatīvs) | vectēvu | vectēvus |
genitive (ģenitīvs) | vectēva | vectēvu |
dative (datīvs) | vectēvam | vectēviem |
instrumental (instrumentālis) | vectēvu | vectēviem |
locative (lokatīvs) | vectēvā | vectēvos |
vocative (vokatīvs) | vectēv | vectēvi |