From vēnātus (“hunting, the chase”) + -icus.
vēnāticus (feminine vēnātica, neuter vēnāticum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vēnāticus | vēnātica | vēnāticum | vēnāticī | vēnāticae | vēnātica | |
genitive | vēnāticī | vēnāticae | vēnāticī | vēnāticōrum | vēnāticārum | vēnāticōrum | |
dative | vēnāticō | vēnāticae | vēnāticō | vēnāticīs | |||
accusative | vēnāticum | vēnāticam | vēnāticum | vēnāticōs | vēnāticās | vēnātica | |
ablative | vēnāticō | vēnāticā | vēnāticō | vēnāticīs | |||
vocative | vēnātice | vēnātica | vēnāticum | vēnāticī | vēnāticae | vēnātica |