Perfect participle of vēnor.
vēnātus (feminine vēnāta, neuter vēnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | vēnātus | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta | |
Genitive | vēnātī | vēnātae | vēnātī | vēnātōrum | vēnātārum | vēnātōrum | |
Dative | vēnātō | vēnātō | vēnātīs | ||||
Accusative | vēnātum | vēnātam | vēnātum | vēnātōs | vēnātās | vēnāta | |
Ablative | vēnātō | vēnātā | vēnātō | vēnātīs | |||
Vocative | vēnāte | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta |
vēnātus m (genitive vēnātūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominative | vēnātus | vēnātūs |
Genitive | vēnātūs | vēnātuum |
Dative | vēnātuī | vēnātibus |
Accusative | vēnātum | vēnātūs |
Ablative | vēnātū | vēnātibus |
Vocative | vēnātus | vēnātūs |