Perfect participle of vēnor.
vēnātus (feminine vēnāta, neuter vēnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vēnātus | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta | |
genitive | vēnātī | vēnātae | vēnātī | vēnātōrum | vēnātārum | vēnātōrum | |
dative | vēnātō | vēnātae | vēnātō | vēnātīs | |||
accusative | vēnātum | vēnātam | vēnātum | vēnātōs | vēnātās | vēnāta | |
ablative | vēnātō | vēnātā | vēnātō | vēnātīs | |||
vocative | vēnāte | vēnāta | vēnātum | vēnātī | vēnātae | vēnāta |
vēnātus m (genitive vēnātūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | vēnātus | vēnātūs |
genitive | vēnātūs | vēnātuum |
dative | vēnātuī | vēnātibus |
accusative | vēnātum | vēnātūs |
ablative | vēnātū | vēnātibus |
vocative | vēnātus | vēnātūs |