Present participle of vēndō.
vēndēns (genitive vēndentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | vēndēns | vēndentēs | vēndentia | ||
genitive | vēndentis | vēndentium | |||
dative | vēndentī | vēndentibus | |||
accusative | vēndentem | vēndēns | vēndentēs vēndentīs |
vēndentia | |
ablative | vēndente vēndentī1 |
vēndentibus | |||
vocative | vēndēns | vēndentēs | vēndentia |
1When used purely as an adjective.