Perfect passive participle of vēndō.
vēnditus (feminine vēndita, neuter vēnditum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vēnditus | vēndita | vēnditum | vēnditī | vēnditae | vēndita | |
genitive | vēnditī | vēnditae | vēnditī | vēnditōrum | vēnditārum | vēnditōrum | |
dative | vēnditō | vēnditae | vēnditō | vēnditīs | |||
accusative | vēnditum | vēnditam | vēnditum | vēnditōs | vēnditās | vēndita | |
ablative | vēnditō | vēnditā | vēnditō | vēnditīs | |||
vocative | vēndite | vēndita | vēnditum | vēnditī | vēnditae | vēndita |