Perfect participle of veneror
venerātus (feminine venerāta, neuter venerātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | venerātus | venerāta | venerātum | venerātī | venerātae | venerāta | |
genitive | venerātī | venerātae | venerātī | venerātōrum | venerātārum | venerātōrum | |
dative | venerātō | venerātae | venerātō | venerātīs | |||
accusative | venerātum | venerātam | venerātum | venerātōs | venerātās | venerāta | |
ablative | venerātō | venerātā | venerātō | venerātīs | |||
vocative | venerāte | venerāta | venerātum | venerātī | venerātae | venerāta |