venor
From Proto-Indo-European *weyh₁- (“to chase, pursue”), or from Proto-Indo-European *wenh₁- (“to strive, wish, love”) (disputedly). See also Latin Venus, veneror, venia, and venēnum.
vēnor (present infinitive vēnārī or vēnārier, perfect active vēnātus sum); first conjugation, deponent
indicative | singular | plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | vēnor | vēnāris, vēnāre |
vēnātur | vēnāmur | vēnāminī | vēnantur |
imperfect | vēnābar | vēnābāris, vēnābāre |
vēnābātur | vēnābāmur | vēnābāminī | vēnābantur | |
future | vēnābor | vēnāberis, vēnābere |
vēnābitur | vēnābimur | vēnābiminī | vēnābuntur | |
perfect | vēnātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | vēnātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | vēnātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | vēner | vēnēris, vēnēre |
vēnētur | vēnēmur | vēnēminī | vēnentur |
imperfect | vēnārer | vēnārēris, vēnārēre |
vēnārētur | vēnārēmur | vēnārēminī | vēnārentur | |
perfect | vēnātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | vēnātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | vēnāre | — | — | vēnāminī | — |
future | — | vēnātor | vēnātor | — | — | vēnantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | vēnārī, vēnārier1 |
vēnātum esse | vēnātūrum esse | — | — | — | |
participles | vēnāns | vēnātus | vēnātūrus | — | — | vēnandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
vēnandī | vēnandō | vēnandum | vēnandō | vēnātum | vēnātū |
1The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested.