From vervēx (“a wether”) + -īnus.
vervēcīnus (feminine vervēcīna, neuter vervēcīnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vervēcīnus | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna | |
genitive | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīnī | vervēcīnōrum | vervēcīnārum | vervēcīnōrum | |
dative | vervēcīnō | vervēcīnae | vervēcīnō | vervēcīnīs | |||
accusative | vervēcīnum | vervēcīnam | vervēcīnum | vervēcīnōs | vervēcīnās | vervēcīna | |
ablative | vervēcīnō | vervēcīnā | vervēcīnō | vervēcīnīs | |||
vocative | vervēcīne | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna |