Perfect active participle of vīcīnor (“neighbor, be near”).
vīcīnātus (feminine vīcīnāta, neuter vīcīnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vīcīnātus | vīcīnāta | vīcīnātum | vīcīnātī | vīcīnātae | vīcīnāta | |
genitive | vīcīnātī | vīcīnātae | vīcīnātī | vīcīnātōrum | vīcīnātārum | vīcīnātōrum | |
dative | vīcīnātō | vīcīnātae | vīcīnātō | vīcīnātīs | |||
accusative | vīcīnātum | vīcīnātam | vīcīnātum | vīcīnātōs | vīcīnātās | vīcīnāta | |
ablative | vīcīnātō | vīcīnātā | vīcīnātō | vīcīnātīs | |||
vocative | vīcīnāte | vīcīnāta | vīcīnātum | vīcīnātī | vīcīnātae | vīcīnāta |