From viesis (“guest”) + -nīca. A neologism coined in the 1870s by either Krišjānis Valdemārs or Fricis Brīvzemnieks in 1872, originally in the form viesnīce; the modern form appeared later in the same decade and soon became popular. It has replaced previously used expressions like viesu nams and gastūzis (a borrowing from German).[1]
viesnīca f (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | viesnīca | viesnīcas |
genitive (ģenitīvs) | viesnīcas | viesnīcu |
dative (datīvs) | viesnīcai | viesnīcām |
accusative (akuzatīvs) | viesnīcu | viesnīcas |
instrumental (instrumentālis) | viesnīcu | viesnīcām |
locative (lokatīvs) | viesnīcā | viesnīcās |
vocative (vokatīvs) | viesnīca | viesnīcas |