From vīnea (“vine”) + -āticus.
vīneāticus (feminine vīneātica, neuter vīneāticum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vīneāticus | vīneātica | vīneāticum | vīneāticī | vīneāticae | vīneātica | |
genitive | vīneāticī | vīneāticae | vīneāticī | vīneāticōrum | vīneāticārum | vīneāticōrum | |
dative | vīneāticō | vīneāticae | vīneāticō | vīneāticīs | |||
accusative | vīneāticum | vīneāticam | vīneāticum | vīneāticōs | vīneāticās | vīneātica | |
ablative | vīneāticō | vīneāticā | vīneāticō | vīneāticīs | |||
vocative | vīneātice | vīneātica | vīneāticum | vīneāticī | vīneāticae | vīneātica |