Perfect passive participle of vituperō.
vituperātus (feminine vituperāta, neuter vituperātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vituperātus | vituperāta | vituperātum | vituperātī | vituperātae | vituperāta | |
genitive | vituperātī | vituperātae | vituperātī | vituperātōrum | vituperātārum | vituperātōrum | |
dative | vituperātō | vituperātae | vituperātō | vituperātīs | |||
accusative | vituperātum | vituperātam | vituperātum | vituperātōs | vituperātās | vituperāta | |
ablative | vituperātō | vituperātā | vituperātō | vituperātīs | |||
vocative | vituperāte | vituperāta | vituperātum | vituperātī | vituperātae | vituperāta |