Future active participle of vocitō.
vocitātūrus (feminine vocitātūra, neuter vocitātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | vocitātūrus | vocitātūra | vocitātūrum | vocitātūrī | vocitātūrae | vocitātūra | |
genitive | vocitātūrī | vocitātūrae | vocitātūrī | vocitātūrōrum | vocitātūrārum | vocitātūrōrum | |
dative | vocitātūrō | vocitātūrae | vocitātūrō | vocitātūrīs | |||
accusative | vocitātūrum | vocitātūram | vocitātūrum | vocitātūrōs | vocitātūrās | vocitātūra | |
ablative | vocitātūrō | vocitātūrā | vocitātūrō | vocitātūrīs | |||
vocative | vocitātūre | vocitātūra | vocitātūrum | vocitātūrī | vocitātūrae | vocitātūra |