From zināt (“to know”) + -ājs (“-er”).
zinātājs m (1st declension, feminine form: zinātāja)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | zinātājs | zinātāji |
genitive (ģenitīvs) | zinātāja | zinātāju |
dative (datīvs) | zinātājam | zinātājiem |
accusative (akuzatīvs) | zinātāju | zinātājus |
instrumental (instrumentālis) | zinātāju | zinātājiem |
locative (lokatīvs) | zinātājā | zinātājos |
vocative (vokatīvs) | zinātāj | zinātāji |