A neologism, created from zinātne (“science”) + -ība in the second half of the 18th century by Juris Alunāns, later (1878) officially changed to zinība by a commission of the Riga Latvian society, and finally replaced by A. Kronvalds coinage zinātne, which became the standard form in the beginning of the 20th century.[1]
zinātnība f (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | zinātnība | zinātnības |
| accusative (akuzatīvs) | zinātnību | zinātnības |
| genitive (ģenitīvs) | zinātnības | zinātnību |
| dative (datīvs) | zinātnībai | zinātnībām |
| instrumental (instrumentālis) | zinātnību | zinātnībām |
| locative (lokatīvs) | zinātnībā | zinātnībās |
| vocative (vokatīvs) | zinātnība | zinātnības |