A neologism, created from zina (“news, knowledge”) + -ība in the second half of the 18th century by Juris Alunāns, at first as zinātnība, later (1878) officially changed to zinība by a commission of the Riga Latvian society, and finally replaced by A. Kronvalds' coinage zinātne, which became the standard form in the beginning of the 20th century.[1]
zinība f (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | zinība | zinības |
| genitive (ģenitīvs) | zinības | zinību |
| dative (datīvs) | zinībai | zinībām |
| accusative (akuzatīvs) | zinību | zinības |
| instrumental (instrumentālis) | zinību | zinībām |
| locative (lokatīvs) | zinībā | zinībās |
| vocative (vokatīvs) | zinība | zinības |