Literally “quality/property word,” a calque of German Eigenschaftswort coined by J. Neikens in 1850 and accepted by A. Kronvalds.[1]
īpašības vārds m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | īpašības vārds | īpašības vārdi |
accusative (akuzatīvs) | īpašības vārdu | īpašības vārdus |
genitive (ģenitīvs) | īpašības vārda | īpašības vārdu |
dative (datīvs) | īpašības vārdam | īpašības vārdiem |
instrumental (instrumentālis) | īpašības vārdu | īpašības vārdiem |
locative (lokatīvs) | īpašības vārdā | īpašības vārdos |
vocative (vokatīvs) | īpašības vārd | īpašības vārdi |
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)