Verbal noun of сѫмьнѣти (sǫmĭněti).
сѫмьнѣниѥ • (sǫmĭněnije) n
singular | dual | plural | |
---|---|---|---|
nominative | сѫмьнѣниѥ sǫmĭněnije |
сѫмьнѣнии sǫmĭněnii |
сѫмьнѣниꙗ sǫmĭněnija |
genitive | сѫмьнѣниꙗ sǫmĭněnija |
сѫмьнѣнию sǫmĭněniju |
сѫмьнѣнии sǫmĭněnii |
dative | сѫмьнѣнию sǫmĭněniju |
сѫмьнѣниема sǫmĭněnijema |
сѫмьнѣниемъ sǫmĭněnijemŭ |
accusative | сѫмьнѣниѥ sǫmĭněnije |
сѫмьнѣнии sǫmĭněnii |
сѫмьнѣниꙗ sǫmĭněnija |
instrumental | сѫмьнѣниемь sǫmĭněnijemĭ |
сѫмьнѣниема sǫmĭněnijema |
сѫмьнѣнии sǫmĭněnii |
locative | сѫмьнѣнии sǫmĭněnii |
сѫмьнѣнию sǫmĭněniju |
сѫмьнѣниихъ sǫmĭněniixŭ |
vocative | сѫмьнѣниѥ sǫmĭněnije |
сѫмьнѣнии sǫmĭněnii |
сѫмьнѣниꙗ sǫmĭněnija |