سَيْكَرَان or سَيْكُرَان • (saykarān or saykurān) m
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | سَيْكَرَان; سَيْكُرَان saykarān; saykurān |
السَّيْكَرَان; السَّيْكُرَان as-saykarān; as-saykurān |
سَيْكَرَان; سَيْكُرَان saykarān; saykurān |
Nominative | سَيْكَرَانٌ; سَيْكُرَانٌ saykarānun; saykurānun |
السَّيْكَرَانُ; السَّيْكُرَانُ as-saykarānu; as-saykurānu |
سَيْكَرَانُ; سَيْكُرَانُ saykarānu; saykurānu |
Accusative | سَيْكَرَانًا; سَيْكُرَانًا saykarānan; saykurānan |
السَّيْكَرَانَ; السَّيْكُرَانَ as-saykarāna; as-saykurāna |
سَيْكَرَانَ; سَيْكُرَانَ saykarāna; saykurāna |
Genitive | سَيْكَرَانٍ; سَيْكُرَانٍ saykarānin; saykurānin |
السَّيْكَرَانِ; السَّيْكُرَانِ as-saykarāni; as-saykurāni |
سَيْكَرَانِ; سَيْكُرَانِ saykarāni; saykurāni |