وتد

Hello, you have come here looking for the meaning of the word وتد. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word وتد, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say وتد in singular and plural. Everything you need to know about the word وتد you have here. The definition of the word وتد will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofوتد, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Arabic

Etymology

From the root و ت د (w t d). Cognate to Hebrew יָתֵד (yāted, stake, peg).

Verb

وَتَدَ (watada) I (non-past يَتِدُ (yatidu), verbal noun وَتْد (watd) or تِدَة (tida))

  1. to ram firmly, to thrust, to wedge

Conjugation

Conjugation of وَتَدَ (I, assimilated, a ~ i, full passive (?), verbal nouns وَتْد, تِدَة)
verbal noun
الْمَصْدَر
وَتْد, تِدَة
watd, tida
active participle
اِسْم الْفَاعِل
وَاتِد
wātid
passive participle
اِسْم الْمَفْعُول
مَوْتُود
mawtūd
active voice
الْفِعْل الْمَعْلُوم
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m وَتَدْتُ
watadtu
وَتَدْتَ
watadta
وَتَدَ
watada
وَتَدْتُمَا
watadtumā
وَتَدَا
watadā
وَتَدْنَا
watadnā
وَتَدْتُمْ
watadtum
وَتَدُوا
watadū
f وَتَدْتِ
watadti
وَتَدَتْ
watadat
وَتَدَتَا
watadatā
وَتَدْتُنَّ
watadtunna
وَتَدْنَ
watadna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أَتِدُ
ʔatidu
تَتِدُ
tatidu
يَتِدُ
yatidu
تَتِدَانِ
tatidāni
يَتِدَانِ
yatidāni
نَتِدُ
natidu
تَتِدُونَ
tatidūna
يَتِدُونَ
yatidūna
f تَتِدِينَ
tatidīna
تَتِدُ
tatidu
تَتِدَانِ
tatidāni
تَتِدْنَ
tatidna
يَتِدْنَ
yatidna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أَتِدَ
ʔatida
تَتِدَ
tatida
يَتِدَ
yatida
تَتِدَا
tatidā
يَتِدَا
yatidā
نَتِدَ
natida
تَتِدُوا
tatidū
يَتِدُوا
yatidū
f تَتِدِي
tatidī
تَتِدَ
tatida
تَتِدَا
tatidā
تَتِدْنَ
tatidna
يَتِدْنَ
yatidna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أَتِدْ
ʔatid
تَتِدْ
tatid
يَتِدْ
yatid
تَتِدَا
tatidā
يَتِدَا
yatidā
نَتِدْ
natid
تَتِدُوا
tatidū
يَتِدُوا
yatidū
f تَتِدِي
tatidī
تَتِدْ
tatid
تَتِدَا
tatidā
تَتِدْنَ
tatidna
يَتِدْنَ
yatidna
imperative
الْأَمْر
m تِدْ
tid
تِدَا
tidā
تِدُوا
tidū
f تِدِي
tidī
تِدْنَ
tidna
passive voice
الْفِعْل الْمَجْهُول
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m وُتِدْتُ
wutidtu
وُتِدْتَ
wutidta
وُتِدَ
wutida
وُتِدْتُمَا
wutidtumā
وُتِدَا
wutidā
وُتِدْنَا
wutidnā
وُتِدْتُمْ
wutidtum
وُتِدُوا
wutidū
f وُتِدْتِ
wutidti
وُتِدَتْ
wutidat
وُتِدَتَا
wutidatā
وُتِدْتُنَّ
wutidtunna
وُتِدْنَ
wutidna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُوتَدُ
ʔūtadu
تُوتَدُ
tūtadu
يُوتَدُ
yūtadu
تُوتَدَانِ
tūtadāni
يُوتَدَانِ
yūtadāni
نُوتَدُ
nūtadu
تُوتَدُونَ
tūtadūna
يُوتَدُونَ
yūtadūna
f تُوتَدِينَ
tūtadīna
تُوتَدُ
tūtadu
تُوتَدَانِ
tūtadāni
تُوتَدْنَ
tūtadna
يُوتَدْنَ
yūtadna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُوتَدَ
ʔūtada
تُوتَدَ
tūtada
يُوتَدَ
yūtada
تُوتَدَا
tūtadā
يُوتَدَا
yūtadā
نُوتَدَ
nūtada
تُوتَدُوا
tūtadū
يُوتَدُوا
yūtadū
f تُوتَدِي
tūtadī
تُوتَدَ
tūtada
تُوتَدَا
tūtadā
تُوتَدْنَ
tūtadna
يُوتَدْنَ
yūtadna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُوتَدْ
ʔūtad
تُوتَدْ
tūtad
يُوتَدْ
yūtad
تُوتَدَا
tūtadā
يُوتَدَا
yūtadā
نُوتَدْ
nūtad
تُوتَدُوا
tūtadū
يُوتَدُوا
yūtadū
f تُوتَدِي
tūtadī
تُوتَدْ
tūtad
تُوتَدَا
tūtadā
تُوتَدْنَ
tūtadna
يُوتَدْنَ
yūtadna

Verb

وَتَّدَ (wattada) II (non-past يُوَتِّدُ (yuwattidu), verbal noun تَوْتِيد (tawtīd))

  1. to ram firmly, to thrust, to wedge

Conjugation

Conjugation of وَتَّدَ (II, sound, full passive, verbal noun تَوْتِيد)
verbal noun
الْمَصْدَر
تَوْتِيد
tawtīd
active participle
اِسْم الْفَاعِل
مُوَتِّد
muwattid
passive participle
اِسْم الْمَفْعُول
مُوَتَّد
muwattad
active voice
الْفِعْل الْمَعْلُوم
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m وَتَّدْتُ
wattadtu
وَتَّدْتَ
wattadta
وَتَّدَ
wattada
وَتَّدْتُمَا
wattadtumā
وَتَّدَا
wattadā
وَتَّدْنَا
wattadnā
وَتَّدْتُمْ
wattadtum
وَتَّدُوا
wattadū
f وَتَّدْتِ
wattadti
وَتَّدَتْ
wattadat
وَتَّدَتَا
wattadatā
وَتَّدْتُنَّ
wattadtunna
وَتَّدْنَ
wattadna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُوَتِّدُ
ʔuwattidu
تُوَتِّدُ
tuwattidu
يُوَتِّدُ
yuwattidu
تُوَتِّدَانِ
tuwattidāni
يُوَتِّدَانِ
yuwattidāni
نُوَتِّدُ
nuwattidu
تُوَتِّدُونَ
tuwattidūna
يُوَتِّدُونَ
yuwattidūna
f تُوَتِّدِينَ
tuwattidīna
تُوَتِّدُ
tuwattidu
تُوَتِّدَانِ
tuwattidāni
تُوَتِّدْنَ
tuwattidna
يُوَتِّدْنَ
yuwattidna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُوَتِّدَ
ʔuwattida
تُوَتِّدَ
tuwattida
يُوَتِّدَ
yuwattida
تُوَتِّدَا
tuwattidā
يُوَتِّدَا
yuwattidā
نُوَتِّدَ
nuwattida
تُوَتِّدُوا
tuwattidū
يُوَتِّدُوا
yuwattidū
f تُوَتِّدِي
tuwattidī
تُوَتِّدَ
tuwattida
تُوَتِّدَا
tuwattidā
تُوَتِّدْنَ
tuwattidna
يُوَتِّدْنَ
yuwattidna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُوَتِّدْ
ʔuwattid
تُوَتِّدْ
tuwattid
يُوَتِّدْ
yuwattid
تُوَتِّدَا
tuwattidā
يُوَتِّدَا
yuwattidā
نُوَتِّدْ
nuwattid
تُوَتِّدُوا
tuwattidū
يُوَتِّدُوا
yuwattidū
f تُوَتِّدِي
tuwattidī
تُوَتِّدْ
tuwattid
تُوَتِّدَا
tuwattidā
تُوَتِّدْنَ
tuwattidna
يُوَتِّدْنَ
yuwattidna
imperative
الْأَمْر
m وَتِّدْ
wattid
وَتِّدَا
wattidā
وَتِّدُوا
wattidū
f وَتِّدِي
wattidī
وَتِّدْنَ
wattidna
passive voice
الْفِعْل الْمَجْهُول
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m وُتِّدْتُ
wuttidtu
وُتِّدْتَ
wuttidta
وُتِّدَ
wuttida
وُتِّدْتُمَا
wuttidtumā
وُتِّدَا
wuttidā
وُتِّدْنَا
wuttidnā
وُتِّدْتُمْ
wuttidtum
وُتِّدُوا
wuttidū
f وُتِّدْتِ
wuttidti
وُتِّدَتْ
wuttidat
وُتِّدَتَا
wuttidatā
وُتِّدْتُنَّ
wuttidtunna
وُتِّدْنَ
wuttidna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أُوَتَّدُ
ʔuwattadu
تُوَتَّدُ
tuwattadu
يُوَتَّدُ
yuwattadu
تُوَتَّدَانِ
tuwattadāni
يُوَتَّدَانِ
yuwattadāni
نُوَتَّدُ
nuwattadu
تُوَتَّدُونَ
tuwattadūna
يُوَتَّدُونَ
yuwattadūna
f تُوَتَّدِينَ
tuwattadīna
تُوَتَّدُ
tuwattadu
تُوَتَّدَانِ
tuwattadāni
تُوَتَّدْنَ
tuwattadna
يُوَتَّدْنَ
yuwattadna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أُوَتَّدَ
ʔuwattada
تُوَتَّدَ
tuwattada
يُوَتَّدَ
yuwattada
تُوَتَّدَا
tuwattadā
يُوَتَّدَا
yuwattadā
نُوَتَّدَ
nuwattada
تُوَتَّدُوا
tuwattadū
يُوَتَّدُوا
yuwattadū
f تُوَتَّدِي
tuwattadī
تُوَتَّدَ
tuwattada
تُوَتَّدَا
tuwattadā
تُوَتَّدْنَ
tuwattadna
يُوَتَّدْنَ
yuwattadna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أُوَتَّدْ
ʔuwattad
تُوَتَّدْ
tuwattad
يُوَتَّدْ
yuwattad
تُوَتَّدَا
tuwattadā
يُوَتَّدَا
yuwattadā
نُوَتَّدْ
nuwattad
تُوَتَّدُوا
tuwattadū
يُوَتَّدُوا
yuwattadū
f تُوَتَّدِي
tuwattadī
تُوَتَّدْ
tuwattad
تُوَتَّدَا
tuwattadā
تُوَتَّدْنَ
tuwattadna
يُوَتَّدْنَ
yuwattadna

Noun

وَتَد or وَتِد (watad or watidm (plural أَوْتَاد (ʔawtād))

  1. wood peg, wedge, picket, stake, brad
    • 609–632 CE, Qur'an, 89:10:
      وَفِرْعَوْنَ ذِي ٱلْأَوْتَادِ
      wafirʕawna ḏī l-ʔawtādi
      And Pharaoh, owner of the stakes?
    • 7th century CE, Ṣaḥīḥ al-Buḵāriyy, 64:86:
      فَدَخَلْتُ فَكَمَنْتُ، فَلَمَّا دَخَلَ النَّاسُ أَغْلَقَ الْبَابَ، ثُمَّ عَلَّقَ الأَغَالِيقَ عَلَى وَتَدٍ قَالَ فَقُمْتُ إِلَى الأَقَالِيدِ، فَأَخَذْتُهَا فَفَتَحْتُ الْبَابَ.
      fadaḵaltu fakamantu, falammā daḵala n-nāsu ʔaḡlaqa l-bāba, ṯumma ʕallaqa l-ʔaḡālīqa ʕalā watadin qāla faqumtu ʔilā l-ʔaqālīdi, faʔaḵaḏtuhā fafataḥtu l-bāba.
      So I went in (the castle) and hid myself. When the people got inside, the gate-keeper closed the gate and hung the keys on a fixed wooden peg. I got up and took the keys and opened the gate.

Declension

Declension of noun وَتَد (watad)‎; وَتِد (watid)
singular basic singular triptote
indefinite definite construct
informal وَتَد‎; وَتِد
watad‎; watid
الْوَتَد‎; الْوَتِد
al-watad‎; al-watid
وَتَد‎; وَتِد
watad‎; watid
nominative وَتَدٌ‎; وَتِدٌ
watadun‎; watidun
الْوَتَدُ‎; الْوَتِدُ
al-watadu‎; al-watidu
وَتَدُ‎; وَتِدُ
watadu‎; watidu
accusative وَتَدًا‎; وَتِدًا
watadan‎; watidan
الْوَتَدَ‎; الْوَتِدَ
al-watada‎; al-watida
وَتَدَ‎; وَتِدَ
watada‎; watida
genitive وَتَدٍ‎; وَتِدٍ
watadin‎; watidin
الْوَتَدِ‎; الْوَتِدِ
al-watadi‎; al-watidi
وَتَدِ‎; وَتِدِ
watadi‎; watidi
dual indefinite definite construct
informal وَتَدَيْن‎; وَتِدَيْن
watadayn‎; watidayn
الْوَتَدَيْن‎; الْوَتِدَيْن
al-watadayn‎; al-watidayn
وَتَدَيْ‎; وَتِدَيْ
wataday‎; watiday
nominative وَتَدَانِ‎; وَتِدَانِ
watadāni‎; watidāni
الْوَتَدَانِ‎; الْوَتِدَانِ
al-watadāni‎; al-watidāni
وَتَدَا‎; وَتِدَا
watadā‎; watidā
accusative وَتَدَيْنِ‎; وَتِدَيْنِ
watadayni‎; watidayni
الْوَتَدَيْنِ‎; الْوَتِدَيْنِ
al-watadayni‎; al-watidayni
وَتَدَيْ‎; وَتِدَيْ
wataday‎; watiday
genitive وَتَدَيْنِ‎; وَتِدَيْنِ
watadayni‎; watidayni
الْوَتَدَيْنِ‎; الْوَتِدَيْنِ
al-watadayni‎; al-watidayni
وَتَدَيْ‎; وَتِدَيْ
wataday‎; watiday
plural basic broken plural triptote
indefinite definite construct
informal أَوْتَاد
ʔawtād
الْأَوْتَاد
al-ʔawtād
أَوْتَاد
ʔawtād
nominative أَوْتَادٌ
ʔawtādun
الْأَوْتَادُ
al-ʔawtādu
أَوْتَادُ
ʔawtādu
accusative أَوْتَادًا
ʔawtādan
الْأَوْتَادَ
al-ʔawtāda
أَوْتَادَ
ʔawtāda
genitive أَوْتَادٍ
ʔawtādin
الْأَوْتَادِ
al-ʔawtādi
أَوْتَادِ
ʔawtādi

Derived terms

Descendants

  • Ottoman Turkish: وتد (veted)
    • Turkish: veted

References

  • وتد” in Almaany
  • Freytag, Georg (1837) “وتد”, in Lexicon arabico-latinum praesertim ex Djeuharii Firuzabadiique et aliorum Arabum operibus adhibitis Golii quoque et aliorum libris confectum (in Latin), volume 4, Halle: C. A. Schwetschke, pages 431–432

Ottoman Turkish

Etymology

Borrowed from Arabic وَتَد (watad, wooden peg).

Noun

وتد (veted) (definite accusative وتدی (vetedi), plural اوتاد (evtâd))

  1. stake, picket, pale, a piece of wood pointed at one end so as to be easily driven into the ground as a marker, or support
    Synonym: قازیق (kazık)
  2. peg, treenail, pin, any cylindrical, wooden or metal object used to fasten or as a bearing between objects
    Synonym: چیوی (çivi)
  3. (anatomy) tragus, the small piece of thick cartilage on the inner side of the external ear

Derived terms

Descendants

Further reading