வேலை (vēlai) + -காரன் (-kāraṉ)
வேலைக்காரன் • (vēlaikkāraṉ) (masculine)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | வேலைக்காரன் vēlaikkāraṉ |
வேலைக்காரர்கள் vēlaikkārarkaḷ |
vocative | வேலைக்காரனே vēlaikkāraṉē |
வேலைக்காரர்களே vēlaikkārarkaḷē |
accusative | வேலைக்காரனை vēlaikkāraṉai |
வேலைக்காரர்களை vēlaikkārarkaḷai |
dative | வேலைக்காரனுக்கு vēlaikkāraṉukku |
வேலைக்காரர்களுக்கு vēlaikkārarkaḷukku |
benefactive | வேலைக்காரனுக்காக vēlaikkāraṉukkāka |
வேலைக்காரர்களுக்காக vēlaikkārarkaḷukkāka |
genitive 1 | வேலைக்காரனுடைய vēlaikkāraṉuṭaiya |
வேலைக்காரர்களுடைய vēlaikkārarkaḷuṭaiya |
genitive 2 | வேலைக்காரனின் vēlaikkāraṉiṉ |
வேலைக்காரர்களின் vēlaikkārarkaḷiṉ |
locative 1 | வேலைக்காரனில் vēlaikkāraṉil |
வேலைக்காரர்களில் vēlaikkārarkaḷil |
locative 2 | வேலைக்காரனிடம் vēlaikkāraṉiṭam |
வேலைக்காரர்களிடம் vēlaikkārarkaḷiṭam |
sociative 1 | வேலைக்காரனோடு vēlaikkāraṉōṭu |
வேலைக்காரர்களோடு vēlaikkārarkaḷōṭu |
sociative 2 | வேலைக்காரனுடன் vēlaikkāraṉuṭaṉ |
வேலைக்காரர்களுடன் vēlaikkārarkaḷuṭaṉ |
instrumental | வேலைக்காரனால் vēlaikkāraṉāl |
வேலைக்காரர்களால் vēlaikkārarkaḷāl |
ablative | வேலைக்காரனிலிருந்து vēlaikkāraṉiliruntu |
வேலைக்காரர்களிலிருந்து vēlaikkārarkaḷiliruntu |