Appendice:Coniugazioni/Latino/abligurio

Hello, you have come here looking for the meaning of the word Appendice:Coniugazioni/Latino/abligurio. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word Appendice:Coniugazioni/Latino/abligurio, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say Appendice:Coniugazioni/Latino/abligurio in singular and plural. Everything you need to know about the word Appendice:Coniugazioni/Latino/abligurio you have here. The definition of the word Appendice:Coniugazioni/Latino/abligurio will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofAppendice:Coniugazioni/Latino/abligurio, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.

Coniugazione

Verbo di quarta coniugazione
paradigma
abligūriō, abligūris, abligūrīvī/abligūriī, abligūrītum, abligūrīre
infinito presente perfetto futuro
attivo passivo attivo passivo attivo passivo
abligūrīre abligūrīrī abligūrīvisse, abligūriisse abligūrītum esse abligūrītūrum esse abligūrītum īrī
participio presente perfetto futuro
abligūriēns abligūrītus abligūrītūrus
gerundio nominativo genitivo dativo accusativo ablativo
corrisponde all'infinito presente abligūriendī abligūriendō abligūriendum abligūriendō
gerundivo abligūriendus
supino abligūrītum (ablativo: abligūrītū)
indicativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
attivo presente abligūriō abligūris abligūrit abligūrīmus abligūrītis abligūriunt
imperfetto abligūriēbam abligūriēbās abligūriēbat abligūriēbāmus abligūriēbātis abligūriēbant
futuro semplice abligūriam abligūriēs abligūriet abligūriēmus abligūriētis abligūrient
perfetto abligūrīvī/abligūriī abligūrīvistī, abligūriīsti abligūrīvit, abligūriit abligūrīvĭmus, abligūriimus abligūrīvistis, abligūriīstis abligūrīvērunt, abligūrīvēre, abligūriērunt, abligūriēre
piuccheperfetto abligūrīvĕram, abligūrieram abligūrīvĕrās, abligūrierās abligūrīvĕrat, abligūrierat abligūrīverāmus, abligūrierāmus abligūrīverātis, abligūrierātis abligūrīvĕrant, abligūrierant
futuro anteriore abligūrīvĕrō, abligūrierō abligūrīvĕris, abligūrieris abligūrīvĕrit, abligūrierit abligūrīverĭmus, abligūrierimus abligūrīverĭtis, abligūrieritis abligūrīvĕrint, abligūrierint
passivo presente abligūrior abligūrīris, abligūrīre abligūrītur abligūrīmur abligūrīmĭnī abligūriuntur
imperfetto abligūriēbar abligūriēbāris, abligūriēbāre abligūriēbātur abligūriēbāmur abligūriēbāmĭnī abligūriēbantur
futuro semplice abligūriar abligūriēris, abligūriēre abligūriētur abligūriēmur abligūriēmĭnī abligūrientur
perfetto
participio passato (abligūrītus) seguito dall’indicativo presente di sum
abligūrītus sum abligūrītus es abligūrītus est abligūrītī sumus abligūrītī estis abligūrītī sunt
piuccheperfetto
participio passato (abligūrītus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum
abligūrītus eram abligūrītus erās abligūrītus erat abligūrītī erāmus abligūrītī erātis abligūrītī erant
futuro anteriore
participio passato (abligūrītus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum
abligūrītus erō abligūrītus eris abligūrītus erit abligūrītī erimus abligūrītī eritis abligūrītī erunt
congiuntivo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
attivo presente abligūriam abligūriās abligūriat abligūriāmus abligūriātis abligūriant
imperfetto abligūrīrem abligūrīrēs abligūrīret abligūrīrēmus abligūrīrētis abligūrīrent
perfetto abligūrīvĕrim, abligūrierim abligūrīvĕris, abligūrierīs abligūrīvĕrit, abligūrierit abligūrīverĭmus, abligūrierīmus abligūrīverĭtis, abligūrierītis abligūrīvĕrint, abligūrierint
piuccheperfetto abligūrīvissem, abligūriissem abligūrīvissēs, abligūriissēs abligūrīvisset, abligūriisset abligūrīvissēmus, abligūriissēmus abligūrīvissētis, abligūriissētis abligūrīvissent, abligūriissent
passivo presente abligūriar abligūriāris, abligūriāre abligūriātur abligūriāmur abligūriāmĭnī abligūriantur
imperfetto abligūrīrer abligūrīrēris, abligūrīrēre abligūrīrētur abligūrīrēmur abligūrīrēmĭnī abligūrīrentur
perfetto
participio passato (abligūrītus) seguito dal congiuntivo presente di sum
abligūrītus sim abligūrītus sis abligūrītus sit abligūrītī simus abligūrītī sitis abligūrītī sint
piuccheperfetto
participio passato (abligūrītus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum
abligūrītus essem abligūrītus essēs abligūrītus esset abligūrītī essēmus abligūrītī essētis abligūrītī essent
imperativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
attivo presente — abligūrī — — abligūrīte —
futuro — abligūrītō abligūrītō — abligūrītōte abligūriuntō
passivo presente — abligūrīre — — abligūrīminī —
futuro — abligūrītor abligūrītor — n.e. abligūriuntor

}}

Enciclo
Wikious
Sapientia
Scientia
Boobota
Anandapedia
Sagapedia
Wikithot