Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes
Flexion:adimplere gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes
Flexion:adimplere, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man
Flexion:adimplere in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort
Flexion:adimplere wissen müssen. Die Definition des Wortes
Flexion:adimplere wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition von
Flexion:adimplere und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
adimplere (Konjugation) (Latein)
zurück zu adimplere
| Infinitive
|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
adimplēre
|
adimplēvisse
|
adimplētūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
adimplērī
|
adimplētum, -am, -um esse
|
adimplētum īrī
|
| Partizipien
|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| adimplēns
|
adimplētus, -a, -um
|
adimplētūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| adimplendī
|
adimplendus, -a, -um
|
adimplētum
|
adimplētū
|
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Sg. 2. Pers.
|
adimplē!
|
adimplēre!
|
adimplētō!
|
adimplētor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
adimplētō!
|
adimplētor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
adimplēte!
|
adimplēminī!
|
adimplētōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
adimplentō!
|
adimplentor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adimpleō
|
adimpleam
|
adimpleor
|
adimplear
|
| Sg. 2. Pers.
|
adimplēs
|
adimpleās
|
adimplēris
|
adimpleāris
|
| Sg. 3. Pers.
|
adimplet
|
adimpleat
|
adimplētur
|
adimpleātur
|
| Pl. 1. Pers.
|
adimplēmus
|
adimpleāmus
|
adimplēmur
|
adimpleāmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
adimplētis
|
adimpleātis
|
adimplēmini
|
adimpleāminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
adimplent
|
adimpleant
|
adimplentur
|
adimpleantur
|
| Text
|
| Imperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adimplēbam
|
adimplērem
|
adimplēbar
|
adimplērer
|
| Sg. 2. Pers.
|
adimplēbās
|
adimplērēs
|
adimplēbāris
|
adimplērēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
adimplēbat
|
adimplēret
|
adimplēbātur
|
adimplērētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
adimplēbāmus
|
adimplērēmus
|
adimplēbāmur
|
adimplērēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
adimplēbātis
|
adimplērētis
|
adimplēbāminī
|
adimplērēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
adimplēbant
|
adimplērent
|
adimplēbantur
|
adimplērentur
|
| Text
|
| Futur I
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adimplēbō
|
|
adimplēbor
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
adimplēbis
|
adimplēberis
|
| Sg. 3. Pers.
|
adimplēbit
|
adimplēbitur
|
| Pl. 1. Pers.
|
adimplēbimus
|
adimplēbimur
|
| Pl. 2. Pers.
|
adimplēbitis
|
adimplēbiminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
adimplēbunt
|
adimplēbuntur
|
| Text
|
| Perfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adimplēvī
|
adimplēverim
|
adimplētus, -a, -um sum
|
adimplētus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
adimplēvistī
|
adimplēveris
|
adimplētus, -a, -um es
|
adimplētus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
adimplēvit
|
adimplēverit
|
adimplētus, -a, -um est
|
adimplētus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
adimplēvimus
|
adimplēverimus
|
adimplētī, -ae, -a sumus
|
adimplētī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
adimplēvistis
|
adimplēveritis
|
adimplētī, -ae, -a estis
|
adimplētī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
adimplēvērunt
|
adimplēverint
|
adimplētī, -ae, -a sunt
|
adimplētī, -ae, -a sint
|
| Text
|
| Plusquamperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adimplēveram
|
adimplēvissem
|
adimplētus, -a, -um eram
|
adimplētus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
adimplēverās
|
adimplēvissēs
|
adimplētus, -a, -um erās
|
adimplētus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
adimplēverat
|
adimplēvisset
|
adimplētus, -a, -um erat
|
adimplētus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
adimplēverāmus
|
adimplēvissēmus
|
adimplētī, -ae, -a erāmus
|
adimplētī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
adimplēverātis
|
adimplēvissētis
|
adimplētī, -ae, -a erātis
|
adimplētī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
adimplēverant
|
adimplēvissent
|
adimplētī, -ae, -a erant
|
adimplētī, -ae, -a essent
|
| Text
|
| Futur II
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adimplēverō
|
|
adimplētus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
adimplēveris
|
adimplētus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
adimplēverit
|
adimplētus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
adimplēverimus
|
adimplētī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
adimplēveritis
|
adimplētī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
adimplēverint
|
adimplētī, -ae, -a erunt
|
