Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes
Flexion:adornare gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes
Flexion:adornare, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man
Flexion:adornare in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort
Flexion:adornare wissen müssen. Die Definition des Wortes
Flexion:adornare wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition von
Flexion:adornare und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
adornare (Konjugation) (Latein)
zurück zu adornare
| Infinitive
|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
adornāre
|
adornāvisse
|
adornātūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
adornārī
|
adornātum, -am, -um esse
|
adornātum īrī
|
| Partizipien
|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| adornāns
|
adornātus, -a, -um
|
adornātūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| adornandī
|
adornandus, -a, -um
|
adornātum
|
adornātū
|
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Sg. 2. Pers.
|
adornā!
|
adornāre!
|
adornātō!
|
adornātor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
adornātō!
|
adornātor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
adornāte!
|
adornāminī!
|
adornātōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
adornantō!
|
adornantor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adornō
|
adornem
|
adornor
|
adorner
|
| Sg. 2. Pers.
|
adornās
|
adornēs
|
adornāris
|
adornēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
adornat
|
adornet
|
adornātur
|
adornētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
adornāmus
|
adornēmus
|
adornāmur
|
adornēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
adornātis
|
adornētis
|
adornāminī
|
adornēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
adornant
|
adornent
|
adornantur
|
adornentur
|
| Text
|
| Imperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adornābam
|
adornārem
|
adornābar
|
adornārer
|
| Sg. 2. Pers.
|
adornābās
|
adornārēs
|
adornābāris
|
adornārēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
adornābat
|
adornāret
|
adornābātur
|
adornārētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
adornābāmus
|
adornārēmus
|
adornābāmur
|
adornārēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
adornābātis
|
adornārētis
|
adornābāminī
|
adornārēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
adornābant
|
adornārent
|
adornābantur
|
adornārentur
|
| Text
|
| Futur I
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adornābō
|
|
adornābor
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
adornābis
|
adornāberis
|
| Sg. 3. Pers.
|
adornābit
|
adornābitur
|
| Pl. 1. Pers.
|
adornābimus
|
adornābimur
|
| Pl. 2. Pers.
|
adornābitis
|
adornābiminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
adornābunt
|
adornābuntur
|
| Text
|
| Perfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adornāvī
|
adornāverim
|
adornātus, -a, -um sum
|
adornātus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
adornāvistī
|
adornāveris
|
adornātus, -a, -um es
|
adornātus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
adornāvit
|
adornāverit
|
adornātus, -a, -um est
|
adornātus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
adornāvimus
|
adornāverimus
|
adornātī, -ae, -a sumus
|
adornātī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
adornāvistis
|
adornāveritis
|
adornātī, -ae, -a estis
|
adornātī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
adornāvērunt
|
adornāverint
|
adornātī, -ae, -a sunt
|
adornātī, -ae, -a sint
|
| Text
|
| Plusquamperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adornāveram
|
adornāvissem
|
adornātus, -a, -um eram
|
adornātus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
adornāverās
|
adornāvissēs
|
adornātus, -a, -um erās
|
adornātus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
adornāverat
|
adornāvisset
|
adornātus, -a, -um erat
|
adornātus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
adornāverāmus
|
adornāvissēmus
|
adornātī, -ae, -a erāmus
|
adornātī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
adornāverātis
|
adornāvissētis
|
adornātī, -ae, -a erātis
|
adornātī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
adornāverant
|
adornāvissent
|
adornātī, -ae, -a erant
|
adornātī, -ae, -a essent
|
| Text
|
| Futur II
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
adornāverō
|
|
adornātus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
adornāveris
|
adornātus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
adornāverit
|
adornātus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
adornāverimus
|
adornātī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
adornāveritis
|
adornātī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
adornāverint
|
adornātī, -ae, -a erunt
|
