Flexion:argutari
Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes Flexion:argutari gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes Flexion:argutari, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man Flexion:argutari in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort Flexion:argutari wissen müssen. Die Definition des Wortes Flexion:argutari wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition vonFlexion:argutari und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
argutari (Konjugation) (Latein)
zurück zu argutari
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Präsens | argūtārī | ||
| Perfekt | argūtātum, -am, -um esse | ||
| Futur | argūtātūrum, -am, -um esse | ||
| Partizipien | |||
| Präsens | argūtāns | ||
| Perfekt | argūtātus, -a, -um | ||
| Futur | argūtātūrus, -a, -um | ||
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum passivische Bedeutung |
Supinum I | Supinum II |
| argūtandī | argūtandus, -a, -um | argūtātum | argūtātū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Sg. 2. Pers. | argūtāre! | argūtātor! | ||
| Sg. 3. Pers. | argūtātor! | |||
| Pl. 2. Pers. | argūtāminī! | |||
| Pl. 3. Pers. | argūtantor! | |||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | argūtor | argūter | ||
| Sg. 2. Pers. | argūtāris | argūtēris | ||
| Sg. 3. Pers. | argūtātur | argūtētur | ||
| Pl. 1. Pers. | argūtāmur | argūtēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | argūtāminī | argūtēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | argūtantur | argūtentur | ||
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | argūtābar | argūtārer | ||
| Sg. 2. Pers. | argūtābāris | argūtārēris | ||
| Sg. 3. Pers. | argūtābātur | argūtārētur | ||
| Pl. 1. Pers. | argūtābāmur | argūtārēmur | ||
| Pl. 2. Pers. | argūtābāminī | argūtārēminī | ||
| Pl. 3. Pers. | argūtābantur | argūtārentur | ||
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | argūtābor | |||
| Sg. 2. Pers. | argūtāberis | |||
| Sg. 3. Pers. | argūtābitur | |||
| Pl. 1. Pers. | argūtābimur | |||
| Pl. 2. Pers. | argūtābiminī | |||
| Pl. 3. Pers. | argūtābuntur | |||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | argūtātus, -a, -um sum | argūtātus, -a, -um sim | ||
| Sg. 2. Pers. | argūtātus, -a, -um es | argūtātus, -a, -um sīs | ||
| Sg. 3. Pers. | argūtātus, -a, -um est | argūtātus, -a, -um sit | ||
| Pl. 1. Pers. | argūtātī, -ae, -a sumus | argūtātī, -ae, -a sīmus | ||
| Pl. 2. Pers. | argūtātī, -ae, -a estis | argūtātī, -ae, -a sītis | ||
| Pl. 3. Pers. | argūtātī, -ae, -a sunt | argūtātī, -ae, -a sint | ||
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | argūtātus, -a, -um eram | argūtātus, -a, -um essem | ||
| Sg. 2. Pers. | argūtātus, -a, -um erās | argūtātus, -a, -um essēs | ||
| Sg. 3. Pers. | argūtātus, -a, -um erat | argūtātus, -a, -um esset | ||
| Pl. 1. Pers. | argūtātī, -ae, -a erāmus | argūtātī, -ae, -a essēmus | ||
| Pl. 2. Pers. | argūtātī, -ae, -a erātis | argūtātī, -ae, -a essētis | ||
| Pl. 3. Pers. | argūtātī, -ae, -a erant | argūtātī, -ae, -a essent | ||
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
| Sg. 1. Pers. | argūtātus, -a, -um erō | |||
| Sg. 2. Pers. | argūtātus, -a, -um eris | |||
| Sg. 3. Pers. | argūtātus, -a, -um erit | |||
| Pl. 1. Pers. | argūtātī, -ae, -a erimus | |||
| Pl. 2. Pers. | argūtātī, -ae, -a eritis | |||
| Pl. 3. Pers. | argūtātī, -ae, -a erunt | |||