Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes
Flexion:auditare gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes
Flexion:auditare, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man
Flexion:auditare in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort
Flexion:auditare wissen müssen. Die Definition des Wortes
Flexion:auditare wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition von
Flexion:auditare und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
audītāre (Konjugation) (Latein)
zurück zu auditare
| Infinitive
|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
audītāre
|
audītāvisse
|
audītātūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
audītārī
|
audītātum, -am, -um esse
|
audītātum īrī
|
| Partizipien
|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| audītāns
|
audītātus, -a, -um
|
audītātūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| audītandī
|
audītandus, -a, -um
|
audītātum
|
audītātū
|
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Sg. 2. Pers.
|
audītā!
|
audītāre!
|
audītātō!
|
audītātor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
audītātō!
|
audītātor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
audītāte!
|
audītāminī!
|
audītātōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
audītantō!
|
audītantor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
audītō
|
audītem
|
audītor
|
audīter
|
| Sg. 2. Pers.
|
audītās
|
audītēs
|
audītāris
|
audītēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
audītat
|
audītet
|
audītātur
|
audītētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
audītāmus
|
audītēmus
|
audītāmur
|
audītēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
audītātis
|
audītētis
|
audītāminī
|
audītēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
audītant
|
audītent
|
audītantur
|
audītentur
|
| Text
|
| Imperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
audītābam
|
audītārem
|
audītābar
|
audītārer
|
| Sg. 2. Pers.
|
audītābās
|
audītārēs
|
audītābāris
|
audītārēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
audītābat
|
audītāret
|
audītābātur
|
audītārētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
audītābāmus
|
audītārēmus
|
audītābāmur
|
audītārēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
audītābātis
|
audītārētis
|
audītābāminī
|
audītārēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
audītābant
|
audītārent
|
audītābantur
|
audītārentur
|
| Text
|
| Futur I
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
audītābō
|
|
audītābor
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
audītābis
|
audītāberis
|
| Sg. 3. Pers.
|
audītābit
|
audītābitur
|
| Pl. 1. Pers.
|
audītābimus
|
audītābimur
|
| Pl. 2. Pers.
|
audītābitis
|
audītābiminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
audītābunt
|
audītābuntur
|
| Text
|
| Perfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
audītāvī
|
audītāverim
|
audītātus, -a, -um sum
|
audītātus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
audītāvistī
|
audītāveris
|
audītātus, -a, -um es
|
audītātus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
audītāvit
|
audītāverit
|
audītātus, -a, -um est
|
audītātus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
audītāvimus
|
audītāverimus
|
audītātī, -ae, -a sumus
|
audītātī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
audītāvistis
|
audītāveritis
|
audītātī, -ae, -a estis
|
audītātī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
audītāvērunt
|
audītāverint
|
audītātī, -ae, -a sunt
|
audītātī, -ae, -a sint
|
| Text
|
| Plusquamperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
audītāveram
|
audītāvissem
|
audītātus, -a, -um eram
|
audītātus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
audītāverās
|
audītāvissēs
|
audītātus, -a, -um erās
|
audītātus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
audītāverat
|
audītāvisset
|
audītātus, -a, -um erat
|
audītātus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
audītāverāmus
|
audītāvissēmus
|
audītātī, -ae, -a erāmus
|
audītātī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
audītāverātis
|
audītāvissētis
|
audītātī, -ae, -a erātis
|
audītātī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
audītāverant
|
audītāvissent
|
audītātī, -ae, -a erant
|
audītātī, -ae, -a essent
|
| Text
|
| Futur II
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
audītāverō
|
|
audītātus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
audītāveris
|
audītātus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
audītāverit
|
audītātus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
audītāverimus
|
audītātī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
audītāveritis
|
audītātī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
audītāverint
|
audītātī, -ae, -a erunt
|
