Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes
Flexion:auscultare gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes
Flexion:auscultare, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man
Flexion:auscultare in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort
Flexion:auscultare wissen müssen. Die Definition des Wortes
Flexion:auscultare wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition von
Flexion:auscultare und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
auscultare (Konjugation) (Latein)
zurück zu auscultare
| Infinitive
|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
auscultāre
|
auscultāvisse
|
auscultātūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
auscultārī
|
auscultātum, -am, -um esse
|
auscultātum īrī
|
| Partizipien
|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| auscultāns
|
auscultātus, -a, -um
|
auscultātūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| auscultandī
|
auscultandus, -a, -um
|
auscultātum
|
auscultātū
|
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Sg. 2. Pers.
|
auscultā!
|
auscultāre!
|
auscultātō!
|
auscultātor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
auscultātō!
|
auscultātor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
auscultāte!
|
auscultāminī!
|
auscultātōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
auscultantō!
|
auscultantor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
auscultō
|
auscultem
|
auscultor
|
ausculter
|
| Sg. 2. Pers.
|
auscultās
|
auscultēs
|
auscultāris
|
auscultēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
auscultat
|
auscultet
|
auscultātur
|
auscultētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
auscultāmus
|
auscultēmus
|
auscultāmur
|
auscultēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
auscultātis
|
auscultētis
|
auscultāminī
|
auscultēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
auscultant
|
auscultent
|
auscultantur
|
auscultentur
|
| Text
|
| Imperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
auscultābam
|
auscultārem
|
auscultābar
|
auscultārer
|
| Sg. 2. Pers.
|
auscultābās
|
auscultārēs
|
auscultābāris
|
auscultārēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
auscultābat
|
auscultāret
|
auscultābātur
|
auscultārētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
auscultābāmus
|
auscultārēmus
|
auscultābāmur
|
auscultārēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
auscultābātis
|
auscultārētis
|
auscultābāminī
|
auscultārēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
auscultābant
|
auscultārent
|
auscultābantur
|
auscultārentur
|
| Text
|
| Futur I
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
auscultābō
|
|
auscultābor
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
auscultābis
|
auscultāberis
|
| Sg. 3. Pers.
|
auscultābit
|
auscultābitur
|
| Pl. 1. Pers.
|
auscultābimus
|
auscultābimur
|
| Pl. 2. Pers.
|
auscultābitis
|
auscultābiminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
auscultābunt
|
auscultābuntur
|
| Text
|
| Perfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
auscultāvī
|
auscultāverim
|
auscultātus, -a, -um sum
|
auscultātus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
auscultāvistī
|
auscultāveris
|
auscultātus, -a, -um es
|
auscultātus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
auscultāvit
|
auscultāverit
|
auscultātus, -a, -um est
|
auscultātus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
auscultāvimus
|
auscultāverimus
|
auscultātī, -ae, -a sumus
|
auscultātī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
auscultāvistis
|
auscultāveritis
|
auscultātī, -ae, -a estis
|
auscultātī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
auscultāvērunt
|
auscultāverint
|
auscultātī, -ae, -a sunt
|
auscultātī, -ae, -a sint
|
| Text
|
| Plusquamperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
auscultāveram
|
auscultāvissem
|
auscultātus, -a, -um eram
|
auscultātus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
auscultāverās
|
auscultāvissēs
|
auscultātus, -a, -um erās
|
auscultātus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
auscultāverat
|
auscultāvisset
|
auscultātus, -a, -um erat
|
auscultātus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
auscultāverāmus
|
auscultāvissēmus
|
auscultātī, -ae, -a erāmus
|
auscultātī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
auscultāverātis
|
auscultāvissētis
|
auscultātī, -ae, -a erātis
|
auscultātī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
auscultāverant
|
auscultāvissent
|
auscultātī, -ae, -a erant
|
auscultātī, -ae, -a essent
|
| Text
|
| Futur II
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
auscultāverō
|
|
auscultātus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
auscultāveris
|
auscultātus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
auscultāverit
|
auscultātus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
auscultāverimus
|
auscultātī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
auscultāveritis
|
auscultātī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
auscultāverint
|
auscultātī, -ae, -a erunt
|
