Infinitive | |||
---|---|---|---|
Präsens | dēvertī | ||
Perfekt | dēvertisse | ||
Futur | — | ||
Partizipien | |||
Präsens | dēvertēns | ||
Perfekt | — | ||
Futur | — | ||
Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
dēvertendī | dēvertendus, -a, -um | — | — |
Person | Präsens | Futur | ||
---|---|---|---|---|
Sg. 2. Pers. | dēvertere! | dēvertitor! | ||
Sg. 3. Pers. | dēvertitor! | |||
Pl. 2. Pers. | dēvertiminī! | |||
Pl. 3. Pers. | dēvertuntor! |
Präsens | ||||
---|---|---|---|---|
Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
Sg. 1. Pers. | dēvertor, dēvertō |
dēvertar, dēvertam | ||
Sg. 2. Pers. | dēverteris, dēvertis |
dēvertāris, dēvertās | ||
Sg. 3. Pers. | dēvertitur, dēvertit |
dēvertātur, dēvertat | ||
Pl. 1. Pers. | dēvertimur, dēvertimus |
dēvertāmur, dēvertāmus | ||
Pl. 2. Pers. | dēvertiminī, dēvertitis |
dēvertāminī, dēvertātis | ||
Pl. 3. Pers. | dēvertuntur, dēvertunt |
dēvertantur, dēvertant | ||
Text | ||||
Imperfekt | ||||
Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
Sg. 1. Pers. | dēvertēbar, dēvertēbam |
dēverterer, dēverterem | ||
Sg. 2. Pers. | dēvertēbāris, dēvertēbās |
dēverterēris, dēverterēs | ||
Sg. 3. Pers. | dēvertēbātur, dēvertēbat |
dēverterētur, dēverteret | ||
Pl. 1. Pers. | dēvertēbāmur, dēvertēbāmus |
dēverterēmur, dēverterēmus | ||
Pl. 2. Pers. | dēvertēbāminī, dēvertēbātis |
dēverterēminī, dēverterētis | ||
Pl. 3. Pers. | dēvertēbantur, dēvertēbant |
dēverterentur, dēverterent | ||
Text | ||||
Futur I | ||||
Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
Sg. 1. Pers. | dēvertar, dēvertam |
|||
Sg. 2. Pers. | dēvertēris, dēvertēs | |||
Sg. 3. Pers. | dēvertētur, dēvertet | |||
Pl. 1. Pers. | dēvertēmur, dēvertēmus | |||
Pl. 2. Pers. | dēvertēminī, dēvertētis | |||
Pl. 3. Pers. | dēvertentur, dēvertent | |||
Text | ||||
Perfekt | ||||
Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
Sg. 1. Pers. | dēvertī | dēverterim | ||
Sg. 2. Pers. | dēvertistī | dēverteris | ||
Sg. 3. Pers. | dēvertit | dēverterit | ||
Pl. 1. Pers. | dēvertimus | dēverterimus | ||
Pl. 2. Pers. | dēvertistis | dēverteritis | ||
Pl. 3. Pers. | dēvertērunt | dēverterint | ||
Text | ||||
Plusquamperfekt | ||||
Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
Sg. 1. Pers. | dēverteram | dēvertissem | ||
Sg. 2. Pers. | dēverterās | dēvertissēs | ||
Sg. 3. Pers. | dēverterat | dēvertisset | ||
Pl. 1. Pers. | dēverterāmus | dēvertissēmus | ||
Pl. 2. Pers. | dēverterātis | dēvertissētis | ||
Pl. 3. Pers. | dēverterant | dēvertissent | ||
Text | ||||
Futur II | ||||
Person | Indikativ | Konjunktiv | ||
Sg. 1. Pers. | dēverterō | |||
Sg. 2. Pers. | dēverteris | |||
Sg. 3. Pers. | dēverterit | |||
Pl. 1. Pers. | dēverterimus | |||
Pl. 2. Pers. | dēverteritis | |||
Pl. 3. Pers. | dēverterint |