Flexion:enare
Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes Flexion:enare gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes Flexion:enare, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man Flexion:enare in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort Flexion:enare wissen müssen. Die Definition des Wortes Flexion:enare wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition vonFlexion:enare und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
ēnāre (Konjugation) (Latein)
zurück zu enare
Infinite Formen
| Infinitive | |||
|---|---|---|---|
| Infinitiv Präsens | Infinitiv Perfekt | Infinitiv Futur | |
| Aktiv | ēnāre | ēnāvisse | ēnātūrum, -am, -um esse |
| Passiv | ēnārī | ēnātum, -am, -um esse | ēnātum īrī |
| Partizipien | |||
| Präsens Aktiv | Perfekt Passiv | Futur Aktiv | |
| ēnāns | ēnātus, -a, -um | ēnātūrus, -a, -um | |
| Gerundium, Gerundivum, Supina | |||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum I | Supinum II |
| ēnandī | ēnandus, -a, -um | ēnātum | ēnātū |
Finite Formen
Imperativ
| Person | Präsens | Futur | ||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | Aktiv | Passiv | |
| Sg. 2. Pers. | ēnā! | ēnāre! | ēnātō! | ēnātor! |
| Sg. 3. Pers. | ēnātō! | ēnātor! | ||
| Pl. 2. Pers. | ēnāte! | ēnāminī! | ēnātōte! | |
| Pl. 3. Pers. | ēnantō! | ēnantor! | ||
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens | ||||
|---|---|---|---|---|
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | ēnō | ēnem | ēnor | ēner |
| Sg. 2. Pers. | ēnās | ēnēs | ēnāris | ēnēris |
| Sg. 3. Pers. | ēnat | ēnet | ēnātur | ēnētur |
| Pl. 1. Pers. | ēnāmus | ēnēmus | ēnāmur | ēnēmur |
| Pl. 2. Pers. | ēnātis | ēnētis | ēnāminī | ēnēminī |
| Pl. 3. Pers. | ēnant | ēnent | ēnantur | ēnentur |
| Text | ||||
| Imperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | ēnābam | ēnārem | ēnābar | ēnārer |
| Sg. 2. Pers. | ēnābās | ēnārēs | ēnābāris | ēnārēris |
| Sg. 3. Pers. | ēnābat | ēnāret | ēnābātur | ēnārētur |
| Pl. 1. Pers. | ēnābāmus | ēnārēmus | ēnābāmur | ēnārēmur |
| Pl. 2. Pers. | ēnābātis | ēnārētis | ēnābāminī | ēnārēminī |
| Pl. 3. Pers. | ēnābant | ēnārent | ēnābantur | ēnārentur |
| Text | ||||
| Futur I | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | ēnābō | ēnābor | ||
| Sg. 2. Pers. | ēnābis | ēnāberis | ||
| Sg. 3. Pers. | ēnābit | ēnābitur | ||
| Pl. 1. Pers. | ēnābimus | ēnābimur | ||
| Pl. 2. Pers. | ēnābitis | ēnābiminī | ||
| Pl. 3. Pers. | ēnābunt | ēnābuntur | ||
| Text | ||||
| Perfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | ēnāvī | ēnāverim | ēnātus, -a, -um sum | ēnātus, -a, -um sim |
| Sg. 2. Pers. | ēnāvistī | ēnāveris | ēnātus, -a, -um es | ēnātus, -a, -um sīs |
| Sg. 3. Pers. | ēnāvit | ēnāverit | ēnātus, -a, -um est | ēnātus, -a, -um sit |
| Pl. 1. Pers. | ēnāvimus | ēnāverimus | ēnātī, -ae, -a sumus | ēnātī, -ae, -a sīmus |
| Pl. 2. Pers. | ēnāvistis | ēnāveritis | ēnātī, -ae, -a estis | ēnātī, -ae, -a sītis |
| Pl. 3. Pers. | ēnāvērunt | ēnāverint | ēnātī, -ae, -a sunt | ēnātī, -ae, -a sint |
| Text | ||||
| Plusquamperfekt | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | ēnāveram | ēnāvissem | ēnātus, -a, -um eram | ēnātus, -a, -um essem |
| Sg. 2. Pers. | ēnāverās | ēnāvissēs | ēnātus, -a, -um erās | ēnātus, -a, -um essēs |
| Sg. 3. Pers. | ēnāverat | ēnāvisset | ēnātus, -a, -um erat | ēnātus, -a, -um esset |
| Pl. 1. Pers. | ēnāverāmus | ēnāvissēmus | ēnātī, -ae, -a erāmus | ēnātī, -ae, -a essēmus |
| Pl. 2. Pers. | ēnāverātis | ēnāvissētis | ēnātī, -ae, -a erātis | ēnātī, -ae, -a essētis |
| Pl. 3. Pers. | ēnāverant | ēnāvissent | ēnātī, -ae, -a erant | ēnātī, -ae, -a essent |
| Text | ||||
| Futur II | ||||
| Aktiv | Passiv | |||
| Person | Indikativ | Konjunktiv | Indikativ | Konjunktiv |
| Sg. 1. Pers. | ēnāverō | ēnātus, -a, -um erō | ||
| Sg. 2. Pers. | ēnāveris | ēnātus, -a, -um eris | ||
| Sg. 3. Pers. | ēnāverit | ēnātus, -a, -um erit | ||
| Pl. 1. Pers. | ēnāverimus | ēnātī, -ae, -a erimus | ||
| Pl. 2. Pers. | ēnāveritis | ēnātī, -ae, -a eritis | ||
| Pl. 3. Pers. | ēnāverint | ēnātī, -ae, -a erunt | ||