Flexion:irridere

Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes Flexion:irridere gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes Flexion:irridere, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man Flexion:irridere in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort Flexion:irridere wissen müssen. Die Definition des Wortes Flexion:irridere wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition vonFlexion:irridere und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.

irrīdēre (Konjugation) (Latein)

zurück zu irridere


Infinite Formen

Infinitive
Infinitiv Präsens Infinitiv Perfekt Infinitiv Futur
Aktiv irrīdēre irrīsisse irrīsūrum, -am, -um esse
Passiv irrīdērī irrīsum, -am, -um esse irrīsum īrī
Partizipien
Präsens Aktiv Perfekt Passiv Futur Aktiv
irrīdēns irrīsus, -a, -um irrīsūrus, -a, -um
Gerundium, Gerundivum, Supina
Gerundium Gerundivum Supinum I Supinum II
irrīdendī irrīdendus, -a, -um irrīsum irrīsū


Finite Formen

Imperativ
Person Präsens Futur
Aktiv Passiv Aktiv Passiv
Sg. 2. Pers. irrīdē! irrīdēre! irrīdētō! irrīdētor!
Sg. 3. Pers. irrīdētō! irrīdētor!
Pl. 2. Pers. irrīdēte! irrīdēminī! irrīdētōte!
Pl. 3. Pers. irrīdentō! irrīdentor!


Indikativ und Konjunktiv
Präsens
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. irrīdeō irrīdeam irrīdeor irrīdear
Sg. 2. Pers. irrīdēs irrīdeās irrīdēris irrīdeāris
Sg. 3. Pers. irrīdet irrīdeat irrīdētur irrīdeātur
Pl. 1. Pers. irrīdēmus irrīdeāmus irrīdēmur irrīdeāmur
Pl. 2. Pers. irrīdētis irrīdeātis irrīdēmini irrīdeāminī
Pl. 3. Pers. irrīdent irrīdeant irrīdentur irrīdeantur
Text
Imperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. irrīdēbam irrīdērem irrīdēbar irrīdērer
Sg. 2. Pers. irrīdēbās irrīdērēs irrīdēbāris irrīdērēris
Sg. 3. Pers. irrīdēbat irrīdēret irrīdēbātur irrīdērētur
Pl. 1. Pers. irrīdēbāmus irrīdērēmus irrīdēbāmur irrīdērēmur
Pl. 2. Pers. irrīdēbātis irrīdērētis irrīdēbāminī irrīdērēminī
Pl. 3. Pers. irrīdēbant irrīdērent irrīdēbantur irrīdērentur
Text
Futur I
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. irrīdēbō irrīdēbor
Sg. 2. Pers. irrīdēbis irrīdēberis
Sg. 3. Pers. irrīdēbit irrīdēbitur
Pl. 1. Pers. irrīdēbimus irrīdēbimur
Pl. 2. Pers. irrīdēbitis irrīdēbiminī
Pl. 3. Pers. irrīdēbunt irrīdēbuntur
Text
Perfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. irrīsī irrīserim irrīsus, -a, -um sum irrīsus, -a, -um sim
Sg. 2. Pers. irrīsistī irrīseris irrīsus, -a, -um es irrīsus, -a, -um sīs
Sg. 3. Pers. irrīsit irrīserit irrīsus, -a, -um est irrīsus, -a, -um sit
Pl. 1. Pers. irrīsimus irrīserimus irrīsī, -ae, -a sumus irrīsī, -ae, -a sīmus
Pl. 2. Pers. irrīsistis irrīseritis irrīsī, -ae, -a estis irrīsī, -ae, -a sītis
Pl. 3. Pers. irrīsērunt irrīserint irrīsī, -ae, -a sunt irrīsī, -ae, -a sint
Text
Plusquamperfekt
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. irrīseram irrīsissem irrīsus, -a, -um eram irrīsus, -a, -um essem
Sg. 2. Pers. irrīserās irrīsissēs irrīsus, -a, -um erās irrīsus, -a, -um essēs
Sg. 3. Pers. irrīserat irrīsisset irrīsus, -a, -um erat irrīsus, -a, -um esset
Pl. 1. Pers. irrīserāmus irrīsissēmus irrīsī, -ae, -a erāmus irrīsī, -ae, -a essēmus
Pl. 2. Pers. irrīserātis irrīsissētis irrīsī, -ae, -a erātis irrīsī, -ae, -a essētis
Pl. 3. Pers. irrīserant irrīsissent irrīsī, -ae, -a erant irrīsī, -ae, -a essent
Text
Futur II
Aktiv Passiv
Person Indikativ Konjunktiv Indikativ Konjunktiv
Sg. 1. Pers. irrīserō irrīsus, -a, -um erō
Sg. 2. Pers. irrīseris irrīsus, -a, -um eris
Sg. 3. Pers. irrīserit irrīsus, -a, -um erit
Pl. 1. Pers. irrīserimus irrīsī, -ae, -a erimus
Pl. 2. Pers. irrīseritis irrīsī, -ae, -a eritis
Pl. 3. Pers. irrīserint irrīsī, -ae, -a erunt