Hallo, Sie haben hier nach der Bedeutung des Wortes
Flexion:seligere gesucht. In DICTIOUS findest du nicht nur alle Wörterbuchbedeutungen des Wortes
Flexion:seligere, sondern erfährst auch etwas über seine Etymologie, seine Eigenschaften und wie man
Flexion:seligere in der Einzahl und Mehrzahl ausspricht. Hier finden Sie alles, was Sie über das Wort
Flexion:seligere wissen müssen. Die Definition des Wortes
Flexion:seligere wird Ihnen helfen, beim Sprechen oder Schreiben Ihrer Texte präziser und korrekter zu sein. Wenn Sie die Definition von
Flexion:seligere und die anderer Wörter kennen, bereichern Sie Ihren Wortschatz und verfügen über mehr und bessere sprachliche Mittel.
sēligere (Konjugation) (Latein)
zurück zu seligere
| Infinitive
|
|
|
Infinitiv Präsens
|
Infinitiv Perfekt
|
Infinitiv Futur
|
| Aktiv
|
sēligere
|
sēlēgisse
|
sēlēctūrum, -am, -um esse
|
| Passiv
|
sēligī
|
sēlēctum, -am, -um esse
|
sēlēctum īrī
|
| Partizipien
|
|
|
Präsens Aktiv
|
Perfekt Passiv
|
Futur Aktiv
|
| sēligēns
|
sēlēctus, -a, -um
|
sēlēctūrus, -a, -um
|
| Gerundium, Gerundivum, Supina
|
| Gerundium
|
Gerundivum
|
Supinum I
|
Supinum II
|
| sēligendī
|
sēligendus, -a, -um
|
sēlēctum
|
sēlēctū
|
Imperativ
| Person
|
Präsens
|
Futur
|
| Aktiv
|
Passiv
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Sg. 2. Pers.
|
sēlige!
|
sēligere!
|
sēligitō!
|
sēligitor!
|
| Sg. 3. Pers.
|
|
|
sēligitō!
|
sēligitor!
|
| Pl. 2. Pers.
|
sēligite!
|
sēligiminī!
|
sēligitōte!
|
|
| Pl. 3. Pers.
|
|
|
sēliguntō!
|
sēliguntor!
|
Indikativ und Konjunktiv
| Präsens
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
sēligō
|
sēligam
|
sēligor
|
sēligar
|
| Sg. 2. Pers.
|
sēligis
|
sēligās
|
sēligeris
|
sēligāris
|
| Sg. 3. Pers.
|
sēligit
|
sēligat
|
sēligitur
|
sēligātur
|
| Pl. 1. Pers.
|
sēligimus
|
sēligāmus
|
sēligimur
|
sēligāmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
sēligitis
|
sēligātis
|
sēligiminī
|
sēligāmini
|
| Pl. 3. Pers.
|
sēligunt
|
sēligant
|
sēliguntur
|
sēligantur
|
| Text
|
| Imperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
sēligēbam
|
sēligerem
|
sēligēbar
|
sēligerer
|
| Sg. 2. Pers.
|
sēligēbās
|
sēligerēs
|
sēligēbāris
|
sēligerēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
sēligēbat
|
sēligeret
|
sēligēbātur
|
sēligerētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
sēligēbāmus
|
sēligerēmus
|
sēligēbāmur
|
sēligerēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
sēligēbātis
|
sēligerētis
|
sēligēbāminī
|
sēligerēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
sēligēbant
|
sēligerent
|
sēligēbantur
|
sēligerentur
|
| Text
|
| Futur I
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
sēligam
|
|
sēligar
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
sēligēs
|
sēligēris
|
| Sg. 3. Pers.
|
sēliget
|
sēligētur
|
| Pl. 1. Pers.
|
sēligēmus
|
sēligēmur
|
| Pl. 2. Pers.
|
sēligētis
|
sēligēminī
|
| Pl. 3. Pers.
|
sēligent
|
sēligentur
|
| Text
|
| Perfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
sēlēgī
|
sēlēgerim
|
sēlēctus, -a, -um sum
|
sēlēctus, -a, -um sim
|
| Sg. 2. Pers.
|
sēlēgistī
|
sēlēgeris
|
sēlēctus, -a, -um es
|
sēlēctus, -a, -um sīs
|
| Sg. 3. Pers.
|
sēlēgit
|
sēlēgerit
|
sēlēctus, -a, -um est
|
sēlēctus, -a, -um sit
|
| Pl. 1. Pers.
|
sēlēgimus
|
sēlēgerimus
|
sēlēctī, -ae, -a sumus
|
sēlēctī, -ae, -a sīmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
sēlēgistis
|
sēlēgeritis
|
sēlēctī, -ae, -a estis
|
sēlēctī, -ae, -a sītis
|
| Pl. 3. Pers.
|
sēlēgērunt
|
sēlēgerint
|
sēlēctī, -ae, -a sunt
|
sēlēctī, -ae, -a sint
|
| Text
|
| Plusquamperfekt
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
sēlēgeram
|
sēlēgissem
|
sēlēctus, -a, -um eram
|
sēlēctus, -a, -um essem
|
| Sg. 2. Pers.
|
sēlēgerās
|
sēlēgissēs
|
sēlēctus, -a, -um erās
|
sēlēctus, -a, -um essēs
|
| Sg. 3. Pers.
|
sēlēgerat
|
sēlēgisset
|
sēlēctus, -a, -um erat
|
sēlēctus, -a, -um esset
|
| Pl. 1. Pers.
|
sēlēgerāmus
|
sēlēgissēmus
|
sēlēctī, -ae, -a erāmus
|
sēlēctī, -ae, -a essēmus
|
| Pl. 2. Pers.
|
sēlēgerātis
|
sēlēgissētis
|
sēlēctī, -ae, -a erātis
|
sēlēctī, -ae, -a essētis
|
| Pl. 3. Pers.
|
sēlēgerant
|
sēlēgissent
|
sēlēctī, -ae, -a erant
|
sēlēctī, -ae, -a essent
|
| Text
|
| Futur II
|
|
|
Aktiv
|
Passiv
|
| Person
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
Indikativ
|
Konjunktiv
|
| Sg. 1. Pers.
|
sēlēgerō
|
|
sēlēctus, -a, -um erō
|
|
| Sg. 2. Pers.
|
sēlēgeris
|
sēlēctus, -a, -um eris
|
| Sg. 3. Pers.
|
sēlēgerit
|
sēlēctus, -a, -um erit
|
| Pl. 1. Pers.
|
sēlēgerimus
|
sēlēctī, -ae, -a erimus
|
| Pl. 2. Pers.
|
sēlēgeritis
|
sēlēctī, -ae, -a eritis
|
| Pl. 3. Pers.
|
sēlēgerint
|
sēlēctī, -ae, -a erunt
|
