From ķēniņš (“king”) + -īgs, with irregular change of stem-final consonants (ņš to šķ).
ķēnišķīgs (definite ķēnišķīgais, comparative ķēnišķīgāks, superlative visķēnišķīgākais, adverb ķēnišķīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | ķēnišķīgs | ķēnišķīgi | ķēnišķīga | ķēnišķīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | ķēnišķīgu | ķēnišķīgus | ķēnišķīgu | ķēnišķīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | ķēnišķīga | ķēnišķīgu | ķēnišķīgas | ķēnišķīgu | |||||
dative (datīvs) | ķēnišķīgam | ķēnišķīgiem | ķēnišķīgai | ķēnišķīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | ķēnišķīgu | ķēnišķīgiem | ķēnišķīgu | ķēnišķīgām | |||||
locative (lokatīvs) | ķēnišķīgā | ķēnišķīgos | ķēnišķīgā | ķēnišķīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||