Borrowed from Russian кальци́т (kalʹcít), from German Calcit.
кальцит • (kalsit)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | кальцит (kalsit) | кальциттер (kalsitter) |
genitive | кальциттің (kalsittıñ) | кальциттердің (kalsitterdıñ) |
dative | кальцитке (kalsitke) | кальциттерге (kalsitterge) |
accusative | кальцитті (kalsittı) | кальциттерді (kalsitterdı) |
locative | кальцитте (kalsitte) | кальциттерде (kalsitterde) |
ablative | кальциттен (kalsitten) | кальциттерден (kalsitterden) |
instrumental | кальцитпен (kalsitpen) | кальциттермен (kalsittermen) |
кальци́т • (kalʹcít) m inan (genitive кальци́та, nominative plural кальци́ты, genitive plural кальци́тов)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | кальци́т kalʹcít |
кальци́ты kalʹcíty |
genitive | кальци́та kalʹcíta |
кальци́тов kalʹcítov |
dative | кальци́ту kalʹcítu |
кальци́там kalʹcítam |
accusative | кальци́т kalʹcít |
кальци́ты kalʹcíty |
instrumental | кальци́том kalʹcítom |
кальци́тами kalʹcítami |
prepositional | кальци́те kalʹcíte |
кальци́тах kalʹcítax |