Derived from Latin confrontātiō. Compare Russian конфронта́ция (konfrontácija), Belarusian канфранта́цыя (kanfrantácyja), Polish konfrontacja.
конфронта́ція • (konfrontácija) f inan (genitive конфронта́ції, nominative plural конфронта́ції, genitive plural конфронта́цій, relational adjective конфронтаці́йний)
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | конфронта́ція konfrontácija |
конфронта́ції konfrontáciji |
genitive | конфронта́ції konfrontáciji |
конфронта́цій konfrontácij |
dative | конфронта́ції konfrontáciji |
конфронта́ціям konfrontácijam |
accusative | конфронта́цію konfrontáciju |
конфронта́ції konfrontáciji |
instrumental | конфронта́цією konfrontácijeju |
конфронта́ціями konfrontácijamy |
locative | конфронта́ції konfrontáciji |
конфронта́ціях konfrontácijax |
vocative | конфронта́ціє konfrontácije |
конфронта́ції konfrontáciji |