сооруди́вший • (soorudívšij)
masculine | neuter | feminine | plural | ||
---|---|---|---|---|---|
nominative | сооруди́вший soorudívšij |
сооруди́вшее soorudívšeje |
сооруди́вшая soorudívšaja |
сооруди́вшие soorudívšije | |
genitive | сооруди́вшего soorudívševo |
сооруди́вшей soorudívšej |
сооруди́вших soorudívšix | ||
dative | сооруди́вшему soorudívšemu |
сооруди́вшей soorudívšej |
сооруди́вшим soorudívšim | ||
accusative | animate | сооруди́вшего soorudívševo |
сооруди́вшее soorudívšeje |
сооруди́вшую soorudívšuju |
сооруди́вших soorudívšix |
inanimate | сооруди́вший soorudívšij |
сооруди́вшие soorudívšije | |||
instrumental | сооруди́вшим soorudívšim |
сооруди́вшей, сооруди́вшею soorudívšej, soorudívšeju |
сооруди́вшими soorudívšimi | ||
prepositional | сооруди́вшем soorudívšem |
сооруди́вшей soorudívšej |
сооруди́вших soorudívšix |