умы́слить • (umýslitʹ) pf (imperfective умышля́ть)
perfective aspect | ||
---|---|---|
infinitive | умы́слить umýslitʹ | |
participles | present tense | past tense |
active | — | умы́сливший umýslivšij |
passive | — | умы́шленный△ umýšlennyj△ |
adverbial | — | умы́слив umýsliv, умы́сливши umýslivši |
present tense | future tense | |
1st singular (я) | — | умы́слю umýslju |
2nd singular (ты) | — | умы́слишь umýslišʹ |
3rd singular (он/она́/оно́) | — | умы́слит umýslit |
1st plural (мы) | — | умы́слим umýslim |
2nd plural (вы) | — | умы́слите umýslite |
3rd plural (они́) | — | умы́слят umýsljat |
imperative | singular | plural |
умы́сли umýsli |
умы́слите umýslite | |
past tense | singular | plural (мы/вы/они́) |
masculine (я/ты/он) | умы́слил umýslil |
умы́слили umýslili |
feminine (я/ты/она́) | умы́слила umýslila | |
neuter (оно́) | умы́слило umýslilo |